Ceļošanai pa Eiropas Savienību ar elektrotransportlīdzekļiem joprojām ir šķēršļi

19.04.2021

Eiropas Savienība vēl nebūt netuvojas zaļā kursa mērķim līdz 2025. gadam izbūvēt vienu miljonu uzlādes punktu, un ES trūkst vispārēja stratēģiskā elektromobilitātes ceļveža, teikts jaunākajā Eiropas Revīzijas palātas (ERP) ziņojumā.
Lai gan daži jautājumi ir atrisināti sekmīgi, piemēram, elektrotransportlīdzekļu uzlādes vajadzībām ir veicināts kopējs ES kontaktdakšas standarts un ir uzlabota piekļuve dažādiem uzlādes tīkliem, ceļošanai pa Eiropas Savienību ar elektrotransportlīdzekļiem joprojām ir šķēršļi. Revidenti konstatēja, ka publisku uzlādes staciju pieejamība katrā valstī krietni atšķiras, maksājumu sistēmas nav vienotas un lietotājiem trūkst reāllaika informācijas.

Lai gan 2020. gadā kopumā Covid-19 uzliesmojuma dēļ tika reģistrēts mazāk jaunu transportlīdzekļu, akumulatora elektrotransportlīdzekļi un hibrīdelektriskie transportlīdzekļi jau ieņēma ievērojami lielāku tirgus daļu. Tomēr uzlādes tīkli neattīstās vienlīdz strauji.

“Elektromobilitātei ir vajadzīga pietiekama uzlādes infrastruktūra. Bet, lai šo infrastruktūru izveidotu, ir vajadzīga lielāka skaidrība par to, cik plaši elektrotransportlīdzekļus izmantos,” teica par šo ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Ladislav Balko. “Pagājušajā gadā desmitā daļa Eiropas Savienībā pārdoto automobiļu bija elektriski uzlādējami automobiļi, bet uzlādes infrastruktūras pieejamība Savienībā nav vienmērīga. Mēs uzskatām, ka Komisijai jādara vairāk, lai atbalstītu ES mēroga tīkla aptvērumu, un jānodrošina, lai finansējums nonāktu tur, kur tas visvairāk vajadzīgs.”
ES atbalsta elektrouzlādes infrastruktūras ieviešanu dalībvalstīs ar politikas instrumentiem, koordināciju un finansējumu. Revidenti novēroja, ka nebija veikta visaptveroša infrastruktūras iztrūkuma analīze, kurā būtu apzināts, cik daudz publiski pieejamu uzlādes staciju jāizbūvē, kur tās jāizvieto un kāda tajās jāparedz jauda. No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) piešķirtais finansējums ne vienmēr nonāca tur, kur tas visvairāk bija vajadzīgs, un ES līmenī nebija izvirzīti skaidri un vienoti virzīti mērķi vai saskanīgas obligātas infrastruktūras prasības. Elektrotransportlīdzekļu lietošanu sarežģī atšķirīgas maksājumu un informācijas sistēmas. Piemēram, trūkst koordinētas informācijas par pieejamību reāllaikā, uzlādes datiem un norēķiniem dažādajos tīklos.

Tā kā pašlaik tiek pārskatīta elektromobilitātes galvenā politika un tiesiskais regulējums, revidenti iesaka Eiropas Komisijai izstrādāt stratēģisku ceļvedi uzlādes infrastruktūras mērķu sasniegšanai un noteikt obligātus standartus un prasības. Revidenti iesaka arī piešķirt finansējumu atbilstoši objektīviem kritērijiem un iztrūkuma analīzei un nodrošināt, ka līdzfinansētie projekti ir ilgtspējīgi un garantē visiem lietotājiem nediskriminējošu piekļuvi.
Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, ko izziņoja 2019. gada decembrī, ES mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 90% (salīdzinājumā ar 1990. gadu), kas savukārt ir daļa no vērienīgākiem centieniem kļūt par klimatneitrālu ekonomiku. Transporta nozarē rodas apmēram viena ceturtā daļa no visas siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropas Savienībā, ko galvenokārt (72%) rada autotransports. Svarīgs pasākums, ar kuru tiek samazinātas autotransporta radītas emisijas, ir pāreja uz alternatīvām mazoglekļa degvielām.

Avots:https://www.delfi.lv/bizness/tehnologijas/celosanai-pa-eiropas-savienibu-ar-elektrotransportlidzekliem-joprojam-ir-skersli.d?id=53106145