Visbiežāk ātrumu pārsniedz vīrieši ar vairāk nekā 20 gadus vecu auto

12.09.2022

Latvijas ceļu stāvoklis un autobraucēju kultūra ir tēma, par kuru varam spriest bezgalīgi, līdzīgi kā par pārāk karstu vai pārāk aukstu vasaru. Valsts institūcijas regulāri apkopo statistiku par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kurus izraisa dažādi autobraucēju pārkāpumi. Statistika rāda, ka viens no biežākajiem ir atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana.

Ir pat skaidri noteikts hroniskā ātruma pārkāpēja profils – tas 80% gadījumu ir vīrietis vecumā no 20 līdz 45 gadiem, lielākoties viņa auto ir vecāks par 20 gadiem un teju katrs otrais savu rīcību pamato ar neiecietību pret citiem autovadītājiem, kuri, viņuprāt, uz ceļa pārvietojas pārāk lēni, “bremzējot” kopējo satiksmi.

Taču mazāk tiek runāts par tiem, kas ātruma pārkāpuma brīdī, atrodas līdzās un tieši nevar ietekmēt un kontrolēt situāciju – ātrbraucēja pasažieriem, blakus braucošajiem autovadītājiem, gājējiem un citiem mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem. Viņi parasti kļūst par situācijas ķīlniekiem, bez vainas ciešot vai ejot bojā autovadītāja rīcības dēļ. Tomēr ieņemot daudz aktīvāku lomu, netolerējot un neklusējot, līdzbraucēji var kļūt par spēcīgāku ietekmes sviru, ja vien zinātu, kā pareizi rīkoties, saskaroties ar “smagkājiem”.

Lielākā daļa autovadītāju apzinās, ka neatbilstoša ātruma izvēle ir viens no biežākajiem avāriju cēloņiem, liecina “Balta” veiktā sabiedriskās domas aptauja 2019. gadā. Neskatoties uz to, vairāk nekā puse (52%) aptaujāto atzīst, ka paši regulāri pārsniedz atļauto ātrumu.

Kas viņus motivē ātrumu nepārkāpt? Lielākā daļa aptaujāto norāda uz pašu un pasažieru drošību – no tiem 60% ir sievietes un cilvēki ar bērniem. Tas liecina, ka autobraucējus, kuri parasti nevienā citā neklausās, visspēcīgāk varētu ietekmēt viņu radinieku un tuvāko paziņu teiktais un noraidošā attieksme pret riskanto braukšanas stilu.

Psihiatrs Māris Taube un Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks atzīst, ka nav daudz veidu, kā ietekmēt hroniskos ātruma pārkāpējus un remdēt viņu agresivitāti uz ceļiem.

Primāri tā ir pareiza uzvedības modeļa iemācīšana topošajiem autovadītājiem vēl pirms tiesību iegūšanas, pastiprināti pievēršot braukšanas kultūrai uzmanību autoskolās un uzskatāmi parādot ātrumpārkāpšanas reālas sekas. Protams nozīme ir arī efektīvai, motivējošai sodu sistēmai un aizvien modernākām un gudrākām ātruma kontroles sistēmām. Bet arī pati sabiedrība ar savu rīcību var protestēt pret agresīvu braukšanu, tādējādi stimulējot pozitīvas pārmaiņas.

Pasažieri. Svarīga loma ir “smagkāja” līdzbraucējiem – ģimenei, tuviniekiem, draugiem, kolēģiem – kuri nedrīkst ar savu klusēšanu akceptēt šādu braukšanas modeli. Viņiem ir jārunā, skaidri jāizsaka savs protests, atklāti jāpauž savas sajūtas, uztraukuma vai baiļu emocijas, un obligāti atklāti jāpauž ieteikumi par vēlamo rīcību.

Blakus braucošie autovadītāji. Ļoti svarīgi ir mācīties nepakļauties provokācijām uz ceļa. “Smagkāju” tieksme pēc sacensības ar laiku pierims, ja potenciālie konkurenti nereaģēs uz viņu spiedienu. Tāpat ikviens pieredzējis autobraucējs var pieņemt lēmumu, būt par nobriedušu personību “ar mugurkaulu” un ar savu rīcību rādīt labu piemēru – ievērot ātruma ierobežojumus un būt par adekvātu, cieņpilnu satiksmes dalībnieku.

Mazaizsargātie satiksmes dalībnieki. Protams, ka pats galvenais šai satiksmes locekļu kategorijai ir uzmanīgi pārvietoties, ievērojot CSN un pievēršot pastiprinātu uzmanību satiksmei, jo avārijas gadījumā viņi cietīs smagāk. Taču visiem gribas justies droši sev atvēlētajā teritorijā – gājējiem uz ietves un gājēju pārejas, velobraucējiem uz veloceliņiem utt. Tāpēc arī viņi var ieņemt aktīvu pozīciju un neklusēt, saskaroties ar autovadītāju neatbilstošu rīcību – piefiksēt pārkāpumus, publiskot foto un video materiālus no CSNg, kā arī veicināt atklātas diskusijas mediju un sociālo tīklu vidē.

Sabiedrība. Sabiedrības domai ir spēks. Ja absolūtais vairākums mazinās toleranci pret “smagkājiem”, neatbalstīs tādu ātrbraucēju pašapliecināšanās veidu, privāti un publiski paužot protestu pret šādu necieņas izrādīšanu attiecībā uz apkārtējiem, tas radīs zināmu sabiedrības spiedienu, pretoties kuram spēj ne katrs.

Satiksmes drošības kampaņas “Smaga kāja izraisa nāvi! Nespied gāzi grīdā.” mērķis ir izglītot autovadītājus par riskiem, samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmē. Kampaņu organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju, apdrošināšanas sabiedrību “Balta”, “Circle-K” un “CityBee” Latvija”. Kampaņa tiek finansēta no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.

AVOTS: https://www.delfi.lv/auto/zinas/visbiezak-atrumu-parsniedz-viriesi-ar-vairak-neka-20-gadus-vecu-auto.d?id=54686452